Search results for "augu sabiedrība"
showing 9 items of 9 documents
Zemes un vides zinātnes: Bioģeogrāfija
2003
Dzīvo organismu bioloģiskie pētījumi pilsētas, lauku un ūdens ekosistēmās : raksti
2019
Limnogēno purvu veģetācija Latvijā
2006
Advisor: Pakalne, Māra
Latvijas purvu veģetācijas klasifikācija un dinamika
1998
Rakstu krājumā apkopoti pēdējo gadu Latvijas purvu un ezeru krastu veģetācijas pētījumu rezultāti. Analizēti Teiču purva veidošanās apstākļi pēc putekšņu diagrammām. Publicētas purvu augu sabiedrību sintaksonomijas shēmas un sinoptiskās tabulas.
Biotopu apsaimniekošanas ietekme uz veģetāciju un ozolu atjaunošanos dabas liegumā "Paņemūnes meži"
2015
DL „Paņemūnes meži” tika veikta apsaimniekošana – izcērtot 2.stāvā un paaugā esošās egles. Eksperimentālie meža biotopu apsaimniekošanas darbi tika veikti LIFE+ projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” ietvaros. Izvirzītas hipotēzes:1) pēc apsaimniekošanas darbiem zemsedzē palielināsies ozolu sējeņu skaitas un nemorālo augu sugu segumas;2) ilgtermiņā uzlabosies jau esošo ozolu augšana un attīstība. Pirmajā gadā pēc apsaimniekošanas ozolu sējeņu skaits nepalielinājās. Biotopā parādījās viena nemorālā suga, kā arī 26 jaunas augu sugas, kas varētu nomākt ozolu sējeņus un nemorālo floru, jo tām lielākoties raksturīga strauja izplatīšanās.
Augu sugu daudzveidība un tās palielināšana piemājas zālienos: Latvijas Dabas fonda akcijas “Iesēj savu kvadrātmetru!” pieredze
2022
Mēs šobrīd dzīvojam bioloģiskās daudzveidības krīzes laikā, kad gan lauksaimniecības ainavās, gan urbānās teritorijās biodaudzveidība samazinās. Dzīvības saliņas zālienos ir nozīmīgas augu sugu izplatīšanās iespējām ainavā. Urbānajām teritorijām izplešoties, cilvēki vairs nepavada tik daudz laika dabā, tāpēc dabas izglītība pilsētvidē ieņem arvien svarīgāku lomu. Akcija “Iesēj savu kvadrātmetru!” aicināja iedzīvotājus piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt augu sugu ieviešanās sekmes zālienos atkarībā no augšanas apstākļiem, kā arī raksturot akcijas dalībnieku iesaistes līmeni. Autore veica lauka pētījumus akcijas dalībnieku iesētajos kvadrātme…
Dabisko zālāju indikatorsugu izplatība autoceļu un dzelzceļu nomalēs: Elejas piemērs
2015
Bakalaura darba nosaukums ir “Dabisko zālāju indikatorsugu izplatība autoceļu un dzelzceļu nomalēs: Elejas piemērs.” Darbā izvirzītie mērķi ir noskaidrot dabisko zālāju indikatorsugu izplatību ceļa un dzelzceļa nomalēs, salīdzināt abus transporta koridorus un noteikt, kuri faktori ir visnozīmīgākie indikatorsugu izplatībai. Darbā noteikto mērķu izpildei tika veikta dzelzceļa un ceļa nomaļu salīdzināšana, analizējot faktorus un sugu sastāvu. Zemgales reģionā lielākā daļa dabisko zālāju platības ir izzudušas vai degradētas intensīvas lauksaimniecības rezultātā. Dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas ir iespējams novērot ceļa un dzelzceļa transporta koridoru nomalēs. Nomales kalpo kā alternatī…
Lapseņzirnekļa Argiope bruennichi (Scopoli, 1772) populācija veģetācijas struktūras un augu sabiedrību ietekmē un medību sekmes zālājos Liepājas pils…
2018
Lapseņzirneklis Argiope bruennichi pēdējo divdesmit gadu laikā ir izplatījies no Eiropas vidusdaļas līdz Ziemeļeiropai. Suga vairākās valstīs atzīta par invazīvu, un nav zināma tās ietekme uz Latvijas bezmugurkaulnieku faunu. Darba mērķis ir noskaidrot, kā veģetācijas struktūra un augu sabiedrības ietekmē lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos un noteikt sugas barības bāzi pētījuma teritorijā. Izveidotajā 31 parauglaukumā konstatēts 51 lapseņzirneklis. Augu grupām nav saistība ar lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos, toties konkrētu augu sugu projektīvajiem segumiem ir būtiska saistība ar lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos. Veģetācijas struktūrai netika atrasta…
Dižskābāržu mežu augu sabiedrību izplatība Latvijā
2017
Bakalaura darbā “Dižskābaržu mežu augu sabiedrību izplatība Latvijā” mērķis ir noskaidrot dižskābaržu mežu augu sabiedrību daudzveidību un to floristisko līdzību ar dižskābaržu mežiem dižskābarža izplatības pamatareālā Dižskābardis ir svešzemju suga, kas Latvijā, galvenokārt, ir sastopama valsts rietumdaļā, kur ir piemērotāks klimats. Svarīgi ir apzināt Latvijas dabā nonākušo svešzemju sugu izplatību, lai noskaidrotu gan to ietekmi uz apkārtējām sugām, gan arī apzinātu sugas potenciālu, kā dabas resursu. Darbā izmantotie dati ir iegūti no prof. Māra Laviņa, kurš jau iepriekš ir pētījis dižskābaržu augu sabiedrības Latvijā. Analizējot datus tika izmantota klāsteranalīzes metode, ar kuras pal…